InteresuAizstaviba.lv K Par interešu aizstāvību

Par interešu aizstāvību

Interešu aizstāvība un lobēšana ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Šai jomai ir jābūt nostiprinātai arī Latvijā ar piemērotu regulējumu, kas nodrošinātu atklātu un godīgu sabiedrības pārstāvniecību lēmumu pieņemšanā. Ikvienai sabiedrības grupai jābūt vienlīdzīgām iespējām paust savu viedokli un aizstāvēt savas intereses. Tādēļ ir jārada tāda vide, kurā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir dota iespēja aizstāvēt savas intereses un redzēt, kādas intereses un kā tiek pārstāvētas.

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna), būdama Latvijas galvenā pretkorupcijas organizācija, kura cīnās par godīgu un atklātu valsts pārvaldību un lēmumu pieņemšanu, kā arī sabiedrības līdzdalības veicināšanu politiskajos procesos, jau vairāk nekā piecus gadus pēta arī lobēšanas un interešu aizstāvības jomu Latvijā un veicina sabiedrības izpratni par jomas atklātību. 2015. gadā Delna publicēja visaptverošu pētījumu par lobēšanu Latvijā “Lobēšanas atklātība Latvijā”, 2016. gadā izstrādāja lobēšanas atklātības iniciatīvas rokasgrāmatu “Demand Fair Lobbying”. No 2015. līdz 2017. gadam kopā ar domnīcu “Providus” iesaistījās lobēšanas monitoringā Saeimā un analizēja Latvijas valsts sagrābšanas pazīmes.

Kopš 2019. gada Delna aktīvi piedalās lobēšanas regulējuma izstrādē un atbalsta 13. Saeimu šī regulējuma izstrādāšanā un pieņemšanā.

Lobēšanas regulējumi pastāv virknē Eiropas valstu (Austrija, Īrija, Francija, Lielbritānija, Lietuva), daudzās valstīs tie ir iestrādāti jau funkcionējošos likumos kā papildinājumi vai nodoti sektoram pašregulācijai. Latvijā lobēšanas regulējuma izstrādei ir diezgan sena vēsture, par regulējumu dažādos formātos ir runāts jau vairāk nekā pirms 10 gadiem, un vienmēr ir bijuši kādi šķēršļi regulējuma pieņemšanai. Līdz ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Darba grupas Lobēšanas atklātības regulējuma izstrādei izveidi 2019. gadā darbs pie regulējuma izstrādes ir sācies ar jaunu sparu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD (angliski – Organisation for Economic Development and Co-operation) atzīst savās rekomendācijās, ka lobēšanai nav vienotas definīcijas un attiecīgajai definīcijai jāatbilst katras konkrētās valsts sabiedrības prasībām.

Latvijā lobēšanas regulējumu ir plānots nosaukt par interešu pārstāvības atklātības likums. Šis regulējums veicinās atklātību lēmumu pieņemšanas procesā un arī palīdzēs sabiedrībai labāk izprast dažādu varas institūciju pieņemtos lēmumus.  Šis ir viens no lielajiem vaļiem ceļā uz atklātāku, atbildīgāku un godprātīgāku valsts pārvaldi, kā arī ir viens no veidiem, kā dažādas sabiedrības grupas komunicēs viena ar otru un lēmumu pieņēmējiem.

“Lobēšanas regulējums ir viens no faktoriem, kas sabiedrībai palīdzēs labāk izprast dažādu varas institūciju pieņemtos lēmumus.”

Saeimas priekšsēdētaja Ināra Mūrniece

Open Data and Political Integrity in the Nordic Region
Korupcijas uztveres indekss
Deputāti uz Delnas

Kas ir Interešu aizstāvība

Starptautiskajā praksē un arī Latvijā tiek lietoti divi termini – interešu aizstāvība (angliski – advocacy) un “lobēšana”.

OECD lobēšanu definē kā “jebkuru tiešu vai netiešu komunikāciju ar publiskās pārvaldes amatpersonām, politikas lēmumu pieņēmējiem vai viņu pārstāvjiem ar mērķi ietekmēt publisko lēmumu pieņemšanu kādas organizētas grupas vārdā vai pārstāvniecībā”.

Interešu aizstāvību no lobēšanas atšķir tas, ka interešu aizstāvība pati pēc savas būtības tiek uztverta kā idejas aizstāvība par labu kādam mērķim vai idejai, kas katru dienu ietekmē sabiedrību. Savukārt lobēšana tiek uztverta vairāk kā komunikācija ar valsts pārvaldes amatpersonām, lai ietekmētu publisko lēmumu pieņemšanu.

Kas ir Interešu aizstāvis

Latvija, Saeimai šobrīd strādājot pie regulējuma, pagaidām ir izvēlējusies interešu aizstāvja definīcijā iekļaut plašas sabiedrības grupas, nenodalot profesionālos, komerciālos un ekonomiskos interešu pārstāvjus no sabiedriskā labuma, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un atsevišķiem indivīdiem.

Šādi mēs uzsveram, ka ikvienai sabiedrības grupai ir likumīgas intereses pārstāvēt savu viedokli un ir tiesības tikt uzklausītam lēmumu un likumu pieņemšanā. Lēmumu pieņēmējiem tā ir atbildība samērot pārstāvētās intereses valsts labklājības vārdā.

Kāpēc interešu aizstāvībai ir jābūt regulētai

  1. Regulējums ir būtisks demokrātijas pastāvēšanai un veicina sabiedrības uzticību lēmumu pieņēmējiem un valsts pārvaldei kopumā;
     
  2. Interešu aizstāvība un lobēšana ir daļa no atklāta un godīga lēmumu pieņemšanas procesa, kas mazina sabiedrības aizdomas, ka lēmumi tiek pieņemti kāda cita interesēs,
     
  3. Nepietiekama interešu aizstāvības regulēšana var novest pie tā, ka politiku kontrolē personas ar lielākiem finansiālajiem līdzekļiem vai ar kādu citu ietekmi;
     
  4. Regulējums nosaka ietvaru, ar kādiem līdzekļiem intereses var tikt aizstāvētas un iezīmē “sarkanās līnijas” komunikācijā ar lēmumu pieņēmējiem;
     
  5. Sekmē informācijā un sabiedrības viedoklī balstītu lēmumu pieņemšanu;
     
  6. Rada apstākļus, kuros lēmumu pieņēmēji ir pietiekami informēti par to, kā saskarsmē ar interešu aizstāvjiem izturēties ētiski pareizi un, kā rīkoties ar saņemto informāciju;
     
  7. Tiktu noteikts veids, kā sabiedrība var sekot līdzi interešu aizstāvju komunikācijai ar lēmumu pieņēmējiem un redzēt, kā komunikācija ietekmē lēmuma pieņemšanu.

Delnas viedoklis par interešu aizstāvību

“Ceļā uz interešu aizstāvības tiesisko regulējumu Latvijā”

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) jau vairāk nekā 22 gadus cīnās pret korupciju un iestājas par atklātību. Šis darbs ir sarežģīts, līdz šim esam paveikuši daudz: sekmējuši politisko partiju finansējuma izgaismošanu Latvijā, mazinājuši interešu konflikta rašanās iespējas, iestājušies par trauksmes cēlēju sistēmas izveidi un atbalstu un darījuši daudz ko citu. Problēmas, ar kurām esam strādājuši, ir veiksmīgi rezultējušās pieņemtos tiesību aktos, esam izglītojuši sabiedrību par iespējām ietekmēt un uzraudzīt Latvijas politiskos un sabiedrisko procesus. Taču mūsu cīņa par atklātību vēl tik drīz nebūs galā.

Kā vienu no savām nākamajām darba prioritātēm esam izvirzījuši lobēšanas procesa Latvijā sakārtošanu un turpināsim sniegt ieskatu par lobēšanas jeb interešu aizstāvības  jomu un izglītosim sabiedrību par nepieciešamību to sakārtot.

Kāpēc tas ir svarīgi? Lobēšana demokrātiskās sabiedrībās nodrošina politisko plurālismu un sniedz iespēju dažādām sabiedrības grupām paust savu viedokli. Lobēšanas nozīmi un tās dotās iespējas skaidrojām arī 2020. gada 11. decembra konferencē, kas bija veltīta interešu aizstāvības regulējumam Latvijā. Konferenci “Ceļā uz interešu aizstāvības tiesisko regulējumu Latvijā” Delna organizēja kopā ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Valsts kanceleju.

Varētu teikt, ka apgalvojums, ko konferencē bieži dzirdējām, ir, ka lobēšana vai interešu grupu pārstāvība, kā mums Latvijā to patīk dēvēt – ir normāla demokrātijas lieta. Jā, tā ir. Dažādām sabiedrības grupām nacionālā un reģionālā līmenī ir jābūt tiesībām paust savu viedokli par politiskiem lēmumiem, kas ietekmē viņu dzīvi. Arī politiķiem ir jāzina sabiedrības viedoklis, lai nodrošinātu, ka lēmumi tiek pieņemti sabiedrības vairākuma interesēs un sasniedz savu mērķi.

Tam, ka interešu aizstāvība Latvijā joprojām ir neregulēta, viena no galvenajām problēmām ir bijusi dažādu sabiedrības grupu domstarpības par to, kā tieši mums būtu jādefinē lobēšana un, uz kuriem dalībniekiem būtu jāattiecina regulējums. Līdz ar to ir apsveicami, ka 2019. gadā Saeimā tika izveidota lobēšanas darba grupa, kas ir ķērusies pie jaunā likuma tvēruma izstrādes un pieņemšanas. Tā ir mūsu visu iespēja uzsākt domapmaiņu un šos labos nodomus padarīt par realitāti.

Šis ir īstais brīdis, lai mēs – interešu aizstāvji, uz kuriem attieksies regulējums, sēstos pie viena galda, un runātu par to, kādiem principiem būtu jābūt jaunajā regulējumā, lai tas sasniegtu savu mērķi. Šis ir mūsu – interešu aizstāvju mājasdarbs un reizē pienākums – ar savu iesaistīšanos likuma izstrādē un viedokļa paušanu veidot atbildīgāku lēmumu pieņemšanu valstī.

Citas Eiropas valstis, piemēram, Īrija un Lietuva, ir parādījušas, ka pat tad, ja tas ir sarežģīti, lobēšanas regulēšana nav neiespējamā misija. Turklāt tādas starptautiskās organizācijas kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO / OSCE) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs (ODIHR) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO / OECD) ir paveikušas izcilu darbu, identificējot labo praksi un paplašinot lobēšanas regulējuma pamatprincipus, kurus var pieņemt neatkarīgi no politiskās sistēmas. Un šo organizāciju pārstāvji ir gatavi sniegt Latvijas sabiedrībai savu redzējumu par piemērotāko regulējuma tvērumu.

Mēs aicinām ikvienu sabiedrības pārstāvi šajā tīmekļa vietnē iepazīties ar konferences “Ceļā uz interešu aizstāvības tiesisko regulējumu Latvijā” materiāliem, gūt ieskatu pašreizējos Latvijas sasniegumos šī regulējuma izstrādē, ieklausīties konferences runātāju viedoklī un rekomendācijās.

Izmantosim doto iespēju un virzīsimies tuvāk lielākai atklātībai politiskajos procesos Latvijā!

Inese Tauriņa

Biedrības “Sabiedrība par atklātību  – Delna” direktore