Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) pētnieks un projektu vadītājs Olafs Grigus savā rakstā “Lobēšanas atklātība Eiropas Savienības politikā – nacionālajā līmenī” izdevumam “Jurista Vārds” apskata, kā lobēšana tiek regulēta Eiropas Savienības (ES) līmeņa politikas veidošanā un skaidro izpildvarā īstenoto politisko pārraudzību pār ES politikas veidošanu un arī nacionālā likumdevēja potenciālo lomu, īstenojot pārraudzību un ieviešot ES tiesību aktus. Raksta noslēgumā O. Grigus apskata vairākus aspektus, kas būtu jāņem vērā, domājot par lobēšanas regulējumu Latvijā un norāda Saeimas darba grupai lobēšanas atklātības likuma izstrādei uz vajadzību ņemt vērā arī ES politikas veidošanas dimensiju. Turpmāk, strādājot pie regulējuma, būtu jāapsver šādi priekšlikumi:
- Jāveido un jāuztur publiski pieejams, lietotājam draudzīgs saraksts ar visām Latvijas nacionālajām pozīcijām (ierobežotas pieejamības dokumenti), kas ir sasaistīts ar nacionālajiem tiesību aktiem, kas tiek izstrādāti uz pozīcijās atspoguļoto ES tiesību akta pamata.
- Iestādes publicētajā nacionālo pozīciju sarakstā jāapsvēr iespēju publicēt īsu aprakstu, kurā skaidrots tas, kādas konsultācijas notikušas nacionālās pozīcijas dokumenta sagatavošanā, ja iespējams automatizēti sasaistīt šīs informācijas sistēmas datus ar nākotnes lobētāju reģistra datiem, mazinot administratīvo slogu.
- Apsverams veids, kā publicējama informācija par konsultācijām, kas amatpersonām notikušas ar lobētājiem pēc pozīcijas dokumenta sagatavošanas un teorētiski varētu novest pie atjauninātas pozīcijas izveides, kā arī pozīcijā ietverto nostāju interpretācijas izmaiņām.
- Jāizvērtē iespēja apkopot un publicēt nacionālā līmeņa lobētāju reģistrā informācija arī par ES līmenī aktīviem lobētājiem, kuri varētu netieši ietekmēt nacionālā līmeņa lēmumu pieņemšanu.
- Lai nodrošinātu veiksmīgu nacionālā likumdevēja funkciju veikšanu, nepieciešams izzināt veidus, kā uzlabot informācijas apriti starp Saeimas Eiropas lietu komisiju un citām Saeimas komisijām, tai skaitā, attiecībā uz informācijas apriti saziņā ar dažādo komisiju sadarbības partneriem – interešu pārstāvjiem.
- Jāspēcina likumdevēja kapacitāte ES politikas veidošanas laicīgā pārraudzībā, lai novērstu kavēšanos ar normu pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā.
Topošais interešu pārstāvības atklātības likums ir tikai daļa no plašākas sistēmas, kas palīdz nodrošināt lobēšanas atklātību. Attiecīgi ir vērts domāt, kādas iniciatīvas papildu iecerētajam likumam varētu palīdzēt sasniegt tā mērķi, nodrošinot iedzīvotājiem pieejamu un atklātu interešu pārstāvības iespēju.
Pilnu rakstu lasiet izdevumā “Jurista Vārds” vai šeit. Aicinām arī iepazīties ar 2021. gada jūnijā publicēto Delnas pētījumu “Izstrādājot lobēšanas regulējumu Latvijā“.
Šis ieraksts ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
