InteresuAizstaviba.lv K Jaunumi K LOBĒŠANA IR JĀREGULĒ ARĪ PAŠVALDĪBĀS

LOBĒŠANA IR JĀREGULĒ ARĪ PAŠVALDĪBĀS

18/06/2021 | Jaunumi

Pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 25. un 27. maijā organizēja publiskas diskusijas, kurās prezentēja Delnas veiktā lobēšanas pētījuma rezultātus. Aicinājām pašvaldību un interešu pārstāvjus no dažādiem Latvijas novadiem atklāt savu līdzšinējo komunikāciju un praksi par interešu pārstāvību pašvaldībās. Diskusijas dalībnieki pauda pārliecību, ka izstrādājot Interešu pārstāvības atklātības regulējumu Latvijā, no tā nevar izslēgt lobēšanas regulēšanu pašvaldībās, taču joprojām ir jāturpina diskusijas par pašvaldībām atbilstošāko regulēšanas modeli.

Kopš 2019. gada 13. Saeima aktīvi strādā pie Interešu pārstāvības atklātības regulējuma izstrādes, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā ir izveidota darba grupa Lobēšanas regulējuma izstrādei, kuru vada deputāte Inese Voika. 2021. gada sākumā notika sabiedriskā apspriešana par regulējuma pamatprincipiem, atbildīgā komisija saņēma 16 atzinumus no ieinteresētajam pusēm. Darba grupa ir aktīvi strādājusi pie gaidāmā likumprojekta teksta un 2021. gada vasarā jauno likumprojektu ir paredzēts skatīt atbildīgajā komisijā. Līdz šim par lobēšanas regulēšanu pašvaldībās ir ticis runāts tikai konceptuāli, darba grupā ir iztrūkušas diskusijas par šīs jomas regulēšanu un iekļaušanu likumā. Delnas organizētās publiskās diskusijas pirms pašvaldību vēlēšanām kalpo kā sākumpunkts, lai atklātu pašvaldību un interešu aizstāvju reģionos attieksmi pret gaidāmo regulējumu un to, kā viņi redz sevi šajā regulējumā.

Prezentācijas pasākuma un publiskās diskusijas programmā: 

  • Delnas pētnieks Olafs Grigus prezentēja pētījuma par lobēšanu pašvaldībās galvenos secinājumus un rekomendācijas;
  • Domnīcas PROVIDUS vadošā pētniece Līga Stafecka (25. maijā) un Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis (27. maijā) sniedza ieskatu par labas pārvaldības un atklātības izaicinājumiem pašvaldību līmenī;
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta direktora vietniece Marta Bergmane sniedza ieskatu gaidāmajās izmaiņās pēc administratīvi teritoriālās reformas un norādīja uz to, kā šīs izmaiņas ietekmēs atklātību un sabiedrības līdzdalību pašvaldībās.

Balstoties uz Delnas lobēšanas pētījuma rezultātiem un diskusijas galveno runātāju viedokļiem, izdalām vairākus jautājumus turpmākajām diskusijām par lobēšanas regulēšanu pašvaldībās:

  • Ikdienā notiek saziņa starp pašvaldībām un interešu pārstāvjiem, tādēļ ir būtiski topošajā interešu pārstāvības atklātības regulējumā paredzēt arī to, kā organizēt saziņu ar lobētājiem pašvaldību līmenī.
  • Administratīvi teritoriālās reformas ieviešana ir nozīmīgs konteksts, domājot par jaunā interešu pārstāvības regulējuma izstrādi. Proti, mazāks lēmumu pieņēmēju skaits nozīmē lielāku varas koncentrāciju mazāka cilvēku skaita rokās.
  • Lobēšanas regulējuma piemērošanu pašvaldībās varētu apgrūtināt tas, ka Latvijas pašvaldības ir ļoti atšķirīgas gan sava turīguma, gan prakses ziņā, līdz ar to arī sabiedrības līdzdalība atšķiras. Ir pašvaldības, kurās pilsoniskais aktīvisms ir vāji attīstīts un pašvaldībai ir jāiesaistās, lai veicinātu pilsonisko aktīvismu,  kā arī ieviestu labas pārvaldības principus, ir pašvaldības, kur tas nav nepieciešams – iedzīvotāji aktīvi iesaistās komunikācijā ar vietējo varu. Lobēšanas regulējumam nav jāapdraud kopienu attīstība pašvaldībās.
  • Pašvaldību attīstības pamatā ir sadarbība ar uzņēmējiem, organizēto pilsonisko sabiedrību un aktīvajiem iedzīvotājiem. Veidojot likumu ir skaidri jānodala, kas ir lobēšana un, kā tā atšķiras no sabiedriskās līdzdalības un kopienu attīstības, kas ir viens no labas pārvaldības principiem un pašvaldību darbības virzieniem.
  • Ir publiskā lobētāju reģistra pretinieki un piekritēji – izskan bažas, ka reģistrs varētu veicināt “raganu medības” un iesaistīto pušu nomelnošanu, reizē tas veicinātu atklātību par interešu pārstāvību, attīstītu interešu pārstāvības kultūru. Izskan jautājums, kā un kādu informāciju reģistrs apkopotu, vai reģistrs nekļūtu par slogu.
  • Izpratni par interešu pārstāvību pašvaldībās var regulēt ar lielāku atklātību par pašvaldībās notiekošo (tajā skaitā lēmumu pieņēmēju kalendāru publiskošanu) un lielāku  pašvaldību autonomijas uzraudzību.
  • Ja regulējums par pašvaldībām tiek pieņemts, tad gan amatpersonas, gan NVO pārstāvji aicina plānot pakāpenisku regulējuma ieviešanu, kā arī pakāpeniski paredzot sodus par likuma neievērošanu.

2020. gada decembrī Delna uzsāka apjomīgu pētījumu par interešu pārstāvības (lobēšanas) līdzšinējo praksi Latvijā nacionālā līmenī un pašvaldībās, ētisku un neētisku interešu pārstāvību, interešu pārstāvju komunikāciju ar lēmumu pieņēmējiem. Pētījuma mērķis ir izzināt lobēšanas esošo praksi Latvijā un gūt atziņas, kas varētu būt noderīgas diskusijās par jaunā regulējuma saturu. Pētījumā piedalījās dalībnieki nacionālā un reģionālā līmenī, skaidrojot NVO, biznesa asociāciju, arodbiedrību un amatpersonu viedokli. Pamatojoties uz šī pētījuma un 25. un 27. maija publisko diskusiju apkopojumu Delna veidos ieteikumus, ko iesniegt 13. Saeimai Interešu pārstāvības atklātības regulējuma izstrādei.

Delnas veiktajā pētījumā un organizētajās publiskajās diskusijās izteiktie ieteikumi ir būtiski, lai veidotu visaptverošu un Latvijas politiskajai videi atbilstošu Interešu pārstāvības atklātības regulējumu, sekmētu no korupcijas brīvu vidi Latvijā, kā arī veicinātu interešu pārstāvju paļāvību lēmumu pieņēmēju godprātībai.

Ikvienai sabiedrības grupai jābūt vienlīdzīgām iespējām paust savu viedokli un aizstāvēt savas intereses ne vien nacionālajā, bet arī reģionālajā līmenī. Ir jārada tāda vide, kurā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir dota iespēja aizstāvēt savas intereses un redzēt, kādas intereses un kā tās tiek pārstāvētas komunikācijā ar lēmumu pieņēmējiem.

25. maija publiskās diskusijas ieraksts. Piedalījās: Delnas pētnieks Olafs Grigus, domnīcas PROVIDUS vadošā pētniece Līga Stafecka un VARAM Pašvaldību departamenta direktora vietniece Marta Bergmane. Diskusiju vadīja starptautiskā konsultante labas pārvaldības, vēlēšanu un interešu pārstāvniecības jomā Lolita Čigāne.

27. maija publiskās diskusijas ieraksts. Piedalījās: Delnas pētnieks Olafs Grigus, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis un VARAM Pašvaldību departamenta direktora vietniece Marta Bergmane. Diskusiju vadīja Delnas interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule.

Papildu informācija:
Inese Tauriņa, Delnas direktore, inese.taurina@delna.lv

Šī aktivitāte ir īstenota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par aktivitātes saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Open Data and Political Integrity in the Nordic Region
Korupcijas uztveres indekss
Deputāti uz Delnas