InteresuAizstaviba.lv K Konference

Interešu aizstāvības konference

“Sabiedrība par atklātību Delna” (Delna) un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sadarbībā ar Valsts kanceleju 2020. gada 11. decembrī organizēja lobēšanas regulējuma izstrādei veltītu konferenci “Ceļā uz interešu aizstāvības tiesisko regulējumu Latvijā”.

Ikviens konferences apmeklētājs varēja iepazīties ar Latvijas paveikto un dažādu Eiropas valstu pieredzi interešu aizstāvības regulējuma izstrādē, pieņemšanā un ieviešanā, sekot līdzi pilsoniskās sabiedrības diskusijai par regulējuma ietvaru Latvijā un turpmākajiem soļiem ceļā uz to. Aicinām Jūs iepazīties ar konferences video ierakstiem, runātaju uzrunām, prezentācijām un viedokļiem.

Programmā

12.30–12.40 | Konferences atklāšana

Skatīt video ↓

Konferenci atklāja 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.

13. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces uzruna, Latvijas paveiktais ceļā uz regulējuma ieviešanu un pateicības lobēšanas regulējuma izstrādē iesaistītajiem valsts un nevalstiskā sektora pārstāvjiem. “Lobēšanas regulējums ir viens no faktoriem, kas sabiedrībai palīdzēs labāk izprast dažādu varas institūciju pieņemtos lēmumus,” Saeimas priekšsēdētaja Ināra Mūrniece.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Rancāna uzruna, 13. Saeimas apņemšanās un skatījums uz turpmāko regulējuma izstrādes gaitu.

12.40–13.00 | Iepazīstināšana ar Atvērtās pārvaldības partnerības programmu un Latvijas apņemšanos

Skatīt video ↓

Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska uzruna un atskats uz vairāk nekā 10 gadu vēsturi lobēšanas regulējuma izstrādē Latvijā un redzējums par lobēšanas procesu valsts pārvaldībā.  Latvijas apņemšanās sakārtot lobēšanas jomu kā vienu no Atvērtās pārvaldības partnerības rīcības plāna virzieniem: reālistisku un praktisku risinājumu piedāvājums atklātākai, godprātīgākai un taisnīgākai valsts pārvaldei.

Atvērtās pārvaldības partnerības platformas (OGP) reģionālā koordinatora Eiropā Pītera Vargas (Peter Varga) demokrātiskas un atbildīgas sabiedrības raksturojums, tajā skaitā Latvijas sasniegumi trauksmes celšanas sistēmas izveidē un aizstāvībā Eiropas mērogā. Lobisma jeb interešu aizstāvības vieta kopējā Atvērtās pārvaldības partnerības rīcības plānā, nesenie partnerības valstu sasniegumi un nākotnes izaicinajumi.

Vargas četri ieteikumi veiksmīgam lobēšanas regulējuma ietvaram, vadoties no starptautiskās pieredzes labas pārvaldības jomā: 1) skaidra, visaptveroša lobēšanas definīcija; 2) izstrādāta skaidra sistēma, kā noris komunikācija ar sabiedrību; 3) publiski pieejams lobētaju reģistrs; 4) lobistu un lēmumu pieņēmēju ētikas kodeksi.

Transparency International sekretariāta Politikas un interešu aizstāvības pagaidu vadītājas Marijas Emīlijas Berazategi (Maria Emilia Berazategui) uzruna un apskats par Atvērtās pārvaldības partnerības sniegtajām iespējām valdībām, nevalstiskajām organizācijām un citām iesaistītajām pusēm sanākt kopā un rast risinājumus kopīgām problēmām. Sadarbības un savstarpējās uzticēšanās nozīme, pārvarot krīzes un cīnoties pret korupciju, tās negatīvo seku likvidēšanu.

Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktores Ineses Tauriņas uzruna. Delnas viedoklis par interešu aizstāvības regulējuma tvērumu un mērķi. Skaidrojams par Latvijas sabiedrībā valdošo negatīvo pieskaņu vārdam “lobisms” un turpmāko darbu sabiedrības izglītošanā un viedokļa paplašināšanā, skaidrojot interešu aizstāvības būtību un ieguvumus. Delnas aicinājums interešu aizstāvjiem dalīties ar savu labo praksi un diskutēt par principiem, kas būtu jāņem vērā, izstrādājot un ieviešot regulējumu  Latvijā.

13.00–14.10 | 1. sesija. | Kā nodrošināt atklātību par privātu interešu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu? Latvijas un Eiropas perspektīva.

Skatīt video ↓

13. Saeimas Lobēšanas atklātības regulējuma darba grupas redzējums par topošā regulējuma tvērumu un tā nodrošinātajām iespējām, starptautisko ekpertu prezentācijas un ieteikumi Latvijas valdībai un sabiedrībai.

13. Saeimas deputātes, Saeimas Lobēšanas atklātības regulējuma darba grupas vadītājas Ineses Voikas sesijas atklāšanas uzruna un apskats par darba grupas līdz šim paveikto lobēšanas regulējuma izstrādē.  Saeimas gatavība agrāk un tagad, kā arī politisko partiju un pilsoniskās sabiedrības apņemšanās regulējuma izstrādi virzīt tālāk. 13. Saeimas skatījums uz regulējuma tvērumu un interešu aizstāvību – kā demokrātijas neatņemamu sastāvdaļu.

Transperency Interantional Lietuvas nodaļas vadītāja Sergeja Muravjovas (Sergejus Muravjovas) ieskats Lietuvas lobēšanas likuma tvērumā, tā pamatprincipos kopš stāšanās spēkā 2001. gadā. Lobēšanas aktivitāšu un attiecību starp lobētajiem un lēmumu pieņēmējiem raksturojums, problēmas un izaicinājumi, ieteikumi Latvijai.

OECD lobēšanas pētījumu koordinatores Marianas Pratas (Mariana Prats) skatījums uz lobēšanas regulējumu kā veidu palielināt politisko līdzdalību un nodrošināt lēmumu pieņēmējiem būtisku informāciju adekvātai lēmuma pieņemšanai. Lobēšanas regulējums kā daļa no plašākas valsts pārvaldības. Globālās ekonomiskās krīzes (2009) ietekme uz lobēšanas jomas sakārtošanu nacionāla un globālā līmenī. OECD rekomendācijas valstu valdībām lobēšanas procesa uzlabošanai nacionālā līmenī. Ieskats pasaules valstīs, kas pilnībā vai daļēji ir ieviesušas lobēšanas regulējumus.

Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja Demokrātiskās pārvaldības un dzimuma līdztiesības vienības vadītāja Jakobo Leones (Jacopo Leone) ieteikumi Latvijai regulējuma tiesiskā ietvara izstrādei ar uzsvaru uz: 1) lobismu kā neatņemamu demokrātiskas sabiedrības ikdienas sastāvdaļu, no kuras nav jābaidās, bet ir jānovērtē tās pozitīvais devums sabiedrībai; 2) lobismu kā daļu no plašākas valsts politiskās sistēmas, kas jāskata kontekstā ar politisko sistēmu un sabiedrības regulāciju; 3) skaidru vīziju par lobētāju reģistru (kas ir tie, kas reģistrējas, kā tas notiek, kādu informāciju reģistrē), sodu sistēmu, (samērīgām sankcijām, to īstenošanu un koordinēšanu) un ētikas kodeksiem.  Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja atbalsts Latvijas valdībai regulējuma izstrādē.

Īrijas Ētikas un lobēšanas regulatora vadītājas Šerijas Pero (Sherry Perrault) iepazīstināšana ar Īrijas modeli lobēšanas regulēšanā un regulatora ikdienas darbu. Š. Pero raksturo Īrijas lobēšanas reģistra tvērumu, reģistrēšanās kārtību un procesu, sniedz ieskatu lobētāju un lēmumu pieņēmēju lobēšanas aktivitātes, un arī sodu sistēmā.

14.20 – 15.45| 2. sesija. | Diskusija “Interešu aizstāvis vai lobētājs: Latvijas gadījums” un konferences noslēgums.

Skatīt video ↓

Nozares pārstāvju diskusija par to, kā interešu aizstāvības regulējums palīdzēs uzlabot un ietekmēt sabiedrības līdzdalību politikas veidošanā.

Diskusijas dalībnieki: biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS pētniece Līga Stafecka, Ārvalstu investoru padomes Latvijā investīciju aizsardzības un tiesu efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis, SIA “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis, biedrības “Latvijas pilsoniskā aliance” direktore Kristīne Zonberga, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone, Latvijas kooproratīvās atbildības platformas valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne, Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” priekšsēdētājs Ivars Balodis, un biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa. Diskusijai bija pievienojušies arī vairāki 13. Saeimas deputāti.

Līga Stafecka: “Lobēšanas regulējums vairāk izgaismos likuma pieņemšanas gaitu, kas ilgtermiņā varētu ieviest lielāku uzticību lēmumu pieņemšanas procesam. Lobēšanas regulējums varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanas kvalitāti, parādot, cik plaši notiek konsultācijas.”

Līga Menģelsone: “Latvijas Darba devēju konfederācija vēlas redzēt kvalitatīvas un savlaicīgas konsultācijas ar lēmumu pieņēmējiem, lai varētu izskaidrot lēmumus savām partneru organizācijām. Jaunajam regulējumam ir jāveido motivācijas sistēma, kas veicina vēl lielāku sabiedrības iesaisti.”

Māris Vainovskis: “Ir “3 vaļi”, kuriem jāpievērš uzmanība lobēšanas procesā. Pirmkārt, nepieciešams skaidri apzināties, kādas intereses tiek pārstāvētas no organizācijas puses. Otrkārt, jānosaka skaidras metodes, kas nosaka, kā tiek atsijātas intereses. Treškārt, likumdošanas procesā nepieciešams ieviest likumprojektu pēcanotāciju, kurā tiktu pamatoti priekšlikumi, kas ienākuši likumdošanas procesa laikā un norādīti to iesniedzēji.”

Filips Rajevskis: “Likums vairāk noteiks lēmumu pieņemšanas “higiēnu” – lai lēmumi varētu tikt pieņemti ar “tīrām rokām,” nosakot, kā ieturēt distanci starp lēmumu pieņēmējiem un lobētājiem, lai varētu izvērtēt kurā brīdī lobēšanas process ir adekvāts un, kurā brīdī konstatēt, ka distance ir neadekvāta. (..) Likumam ir jābūt pietiekami visaptverošam, lai nesaskartos ar situāciju, ka gala rezultātā tiek regulēti 3 % no interešu pārstāvju kopējā tirgus.”

Agnese Alksne: “Jebkura uzņēmuma un nevalstiskā sektora interesēs ir būt ētiskiem un atbildēt par savu rīcību, atklāti definējot savas intereses un norādīt kā uzdevumā tās tiek pārstāvētas. Tas palīdz izvairīties no reputācijas riskiem un praktizē atklātību.”

Ivars Balodis: “Nepieciešams tāds regulējums, kurš iedibinātu spēles noteikumus, nosakot veidu, kā noritēs interešu aizstāvības process. Līdzšinējā praktiskā pieredze liekot saskarties ar situācijām, kad diskutējamie jautājumi tiek sagrozīti un netiek izskatīti pēc būtības.”

Runātāji

Open Data and Political Integrity in the Nordic Region
Korupcijas uztveres indekss
Deputāti uz Delnas

Peter Varga

Pēters pievienojās Atklātās pārvaldības partnerības valstu atbalsta komandai 2016. gadā. Viņš sniedz konsultācijas un palīdzību pilsoniskās sabiedrības organizācijām un valdībām visā Eiropā (galvenokārt Ziemeļjūras/Baltijas jūras reģionā), atbalstot atklātās pārvaldības platformu izstrādi un īstenošanu.

Emilia Maria Berazategi

Emilia Maria izstrādā un īsteno Transparency International kustības, kura darbojas vairāk nekā 100 valstīs, stratēģiskos globālās interešu aizstāvības pasākumus. Pirms pievienošanās TI viņa vairāk nekā trīs gadus strādāja Poder Ciudadano, kas ir vadošā Argentīnas pretkorupcijas organizācija un TI nodaļā šajā valstī.

Sergejus Muravjovas

Sergejus kopš 2008. gada ir Transparency International Lietuvas nodaļas direktors, kā arī TransparencySchool.org dibinātājs. Viņš ir strādājis ar atklātības jautājumiem politikā un lobēšanā gandrīz 10 gadus. Sergejus ir arī mentors centrā People Powered | Global Hub for Participatory Democracy un Lietuvas Sabiedrisko attiecību aģentūru asociācijas goda tiesas loceklis.

Mariana Prata

Mariana ir politikas pārvaldības rādītāju un rezultativitātes novērtēšanas komandas analītiķe un pašlaik strādā ar sabiedrības uzticības jautājumiem. Viņa ir vadījusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas publiskā sektora integritātes komandas darbu atklātības un integritātes veicināšanas jomā publiskajā lēmumupieņemšanā. Viņa ir arī pasniegusi lekcijas un veikusi pētījumus universitātēs Argentīnā, ASV un Francijā.

Jacopo Leone

Jakopo jau vairāk nekā astoņus gadus strādā kā politikas analītiķis demokrātijas atbalsta palīdzības un pārvaldības jomā, jo īpaši pievēršoties tādiem tematiem kā parlamentu stiprināšana, atbalsts politiskajām partijām, korupcijas novēršana, publiskā integritāte un pilsoniskās sabiedrības veicināšana. Strādājot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojā, viņš seko līdzi politiskajām norisēm un palīdz EDSO dalībvalstīm novērst demokrātiskās pārvaldības trūkumus.

Sherry Perreault

Šerija ir Īrijas Ētikas un lobēšanas regulatora vadītāja un viņa pārrauga Lobēšanas likuma, kas stājās spēkā 2015. gadā, ieviešanu praksē. Viņa ir strādājusi ētikas jomā vairāk nekā desmit gadus gan Īrijā, gan Kanādā.

Inese Voika

Inese ir labas pārvaldības eksperte un 13. Saeimas deputāte, darba grupas vadītāja Interešu pārstāvniecības atklātības regulējuma izstrādē. Inesei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts pārvaldes atklātības un pretkorupcijas jautājumos Latvijā un starptautiskā arēnā, sadarbojoties ar tādām organizācijām kā Eiropas Padome, ANO Attīstības programma, NATO, Transparency International u.c.

Organizatori un atbalstītāji