Aktualizējot un izzinot lobēšanas tēmu Latvijā, “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) publicē plašu pētījumu par interešu pārstāvības (lobēšanas) līdzšinējo praksi Latvijā nacionālā līmenī un pašvaldībās, ētisku un neētisku interešu pārstāvību, interešu pārstāvju komunikāciju ar lēmumu pieņēmējiem un labās prakses piemēriem citās valstīs. Kā arī sniedz ieskatu agrākajos mēģinājumos lobēšanas jomu regulēt Latvijā un skaidro, kāpēc tas nav izdevies līdz šim.
Pētījumu veicām kopš 2020. gada decembra, un tajā piedalījās nacionālā un reģionālā līmeņa dalībnieki (NVO, arodbiedrības, uzņēmēju asociācijas, profesionālie lobētāji, valsts pārvaldes un pašvaldību amatpersonas). Pētījuma rezultāts rekomendāciju veidā izmantosim turpmākajās diskusijās par jaunā interešu pārstāvības atklātības regulējuma saturu, pie kura šobrīd strādā 13. Saeima kopā ar ieinteresētajām pusēm.
Pētījumu veicām trīs virzienos:
- Veicām tiešsaistes aptauju, kurā piedalījās nevalstiskais sektors (tajā skaitā neaizsargātās sabiedrības grupas un minoritātes), biznesa asociācijas un uzņēmēji, profesionālie lobētāji un sabiedrisko attiecību aģentūras, kopā tika saņemtas 142 atbildes no dažādiem respondentiem Rīgā un attālākos Latvijas reģionos;
- Organizējām trīs fokusgrupas Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, kurās piedalījās vietējo varu pārstāvji un dažādas nevalstiskās organizācijas gan savas kapacitātes, gan resursu ziņā, sākot no nelielām un specializētām, līdz plašām organizācijām, kas vērstas uz reģionālas sadarbības panākšanu un, kuru biedri ir gan citas NVO, gan pašvaldības.
- Veicām 20 individuālās intervijas ar lēmumu pieņēmējiem izpildvaras līmenī (ministriju darbinieki) un pašvaldību pārstāvji (pašvaldību vadītāji, viņu vietnieki un atbildīgie par attīstības un infrastruktūras jautājumiem).
Pētījumam ir plašs ģeogrāfiskais pārklājums, pētījuma dalībnieki ir no Rīgas, Daugavpils, Valmieras, Jelgavas, Rēzeknes, Liepājas, Jēkabpils novada, Līvānu novada, Ilūkstes novada, Dagdas novada, Balvu novada, Viļakas novada, Limbažu novada, Gulbenes novada, Ozolnieku novada, Dobeles novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Cēsu novada, Preiļu novada, Alūksnes novada un Apes novada.
Šis pētījums un Delnas darbs pie interešu pārstāvības atklātības regulējuma izstrādes ir daļa no plašāka Delnas darba modernas demokrātijas iedzīvināšanā Latvijā. Veicot šo pētījumu, Delna centās izprast iespējamo likuma tvērumu un tā praktisko pievienoto vērtību, interešu pārstāvju un lēmumu pieņēmēju vēlmi būt regulētiem un iespējamo pienākumu nastu, ko uzliktu regulējums, samērīgā veidā.
Delnas rekomendācijas attiecas gan uz nacionālo, gan pašvaldību līmeni, tās var iedalīt vairākās grupās: interešu pārstāvības un publiska lēmuma pieņemšanas definīcija, interešu pārstāvības aktivitātes, par kurām būtu nepieciešams ziņot, interešu pārstāvju reģistrs un tiešsaistes ziņošanas platforma, pārraudzība un sankcijas, papildinoši noteikumi amatpersonu atklātībai nacionālajā un pašvaldību līmenī un ierobežojumi attiecībā uz amatpersonu papildu darbībām, sabiedrības iesaistes mehānismu un “likumdošanas pēdas” uzlabošana. Plašāk lasiet pētījumā šeit ->.
Pētījumu var lejupielādēt, spiežot uz attēla.
2021. gada 25. un 27. maijā Delna organizēja publiskas diskusijas, lai prezentētu pētījuma rezultātus, kas attiecas uz interešu pārstāvību pašvaldībās – esošo praksi un, kas jāņem vērā, strādājot pie topošā regulējuma. Ar diskusijas ierakstiem var iepazīties šeit ->.
Papildu informācija: Inese Tauriņa, inese.taurina@delna.lv, tālr. 67285585.