Jaunumi
LOBĒŠANAS ATKLĀTĪBA EIROPAS SAVIENĪBAS POLITIKĀ – NACIONĀLAJĀ LĪMENĪ
Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) pētnieks un projektu vadītājs Olafs Grigus...
Delnas viedoklis
par interešu aizstāvību
“Ceļā uz interešu aizstāvības tiesisko regulējumu Latvijā”
“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) jau vairāk nekā 22 gadus cīnās pret korupciju un iestājas par atklātību. Šis darbs ir sarežģīts, līdz šim esam paveikuši daudz: sekmējuši politisko partiju finansējuma izgaismošanu Latvijā, mazinājuši interešu konflikta rašanās iespējas, iestājušies par trauksmes cēlēju sistēmas izveidi un atbalstu un darījuši daudz ko citu. Problēmas, ar kurām esam strādājuši, ir veiksmīgi rezultējušās pieņemtos tiesību aktos, esam izglītojuši sabiedrību par iespējām ietekmēt un uzraudzīt Latvijas politiskos un sabiedrisko procesus. Taču mūsu cīņa par atklātību vēl tik drīz nebūs galā.
Kā vienu no savām nākamajām darba prioritātēm esam izvirzījuši lobēšanas procesa Latvijā sakārtošanu un turpināsim sniegt ieskatu par lobēšanas jeb interešu aizstāvības jomu un izglītosim sabiedrību par nepieciešamību to sakārtot.
Kāpēc tas ir svarīgi? Lobēšana demokrātiskās sabiedrībās nodrošina politisko plurālismu un sniedz iespēju dažādām sabiedrības grupām paust savu viedokli. Lobēšanas nozīmi un tās dotās iespējas skaidrojām arī 2020. gada 11. decembra konferencē, kas bija veltīta interešu aizstāvības regulējumam Latvijā. Konferenci “Ceļā uz interešu aizstāvības tiesisko regulējumu Latvijā” Delna organizēja kopā ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Valsts kanceleju.
Varētu teikt, ka apgalvojums, ko konferencē bieži dzirdējām, ir, ka lobēšana vai interešu grupu pārstāvība, kā mums Latvijā to patīk dēvēt – ir normāla demokrātijas lieta. Jā, tā ir. Dažādām sabiedrības grupām nacionālā un reģionālā līmenī ir jābūt tiesībām paust savu viedokli par politiskiem lēmumiem, kas ietekmē viņu dzīvi. Arī politiķiem ir jāzina sabiedrības viedoklis, lai nodrošinātu, ka lēmumi tiek pieņemti sabiedrības vairākuma interesēs un sasniedz savu mērķi.
Tam, ka interešu aizstāvība Latvijā joprojām ir neregulēta, viena no galvenajām problēmām ir bijusi dažādu sabiedrības grupu domstarpības par to, kā tieši mums būtu jādefinē lobēšana un, uz kuriem dalībniekiem būtu jāattiecina regulējums. Līdz ar to ir apsveicami, ka 2019. gadā Saeimā tika izveidota lobēšanas darba grupa, kas ir ķērusies pie jaunā likuma tvēruma izstrādes un pieņemšanas. Tā ir mūsu visu iespēja uzsākt domapmaiņu un šos labos nodomus padarīt par realitāti.
Šis ir īstais brīdis, lai mēs – interešu aizstāvji, uz kuriem attieksies regulējums, sēstos pie viena galda, un runātu par to, kādiem principiem būtu jābūt jaunajā regulējumā, lai tas sasniegtu savu mērķi. Šis ir mūsu – interešu aizstāvju mājasdarbs un reizē pienākums – ar savu iesaistīšanos likuma izstrādē un viedokļa paušanu veidot atbildīgāku lēmumu pieņemšanu valstī.
Citas Eiropas valstis, piemēram, Īrija un Lietuva, ir parādījušas, ka pat tad, ja tas ir sarežģīti, lobēšanas regulēšana nav neiespējamā misija. Turklāt tādas starptautiskās organizācijas kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO / OSCE) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs (ODIHR) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO / OECD) ir paveikušas izcilu darbu, identificējot labo praksi un paplašinot lobēšanas regulējuma pamatprincipus, kurus var pieņemt neatkarīgi no politiskās sistēmas. Un šo organizāciju pārstāvji ir gatavi sniegt Latvijas sabiedrībai savu redzējumu par piemērotāko regulējuma tvērumu.
Mēs aicinām ikvienu sabiedrības pārstāvi šajā tīmekļa vietnē iepazīties ar konferences “Ceļā uz interešu aizstāvības tiesisko regulējumu Latvijā” materiāliem, gūt ieskatu pašreizējos Latvijas sasniegumos šī regulējuma izstrādē, ieklausīties konferences runātāju viedoklī un rekomendācijās.
Izmantosim doto iespēju un virzīsimies tuvāk lielākai atklātībai politiskajos procesos Latvijā!
Inese Tauriņa
Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore
Delnas viedoklis
par interešu aizstāvību
“Ceļā uz interešu aizstāvības tiesisko regulējumu Latvijā”
“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) jau vairāk nekā 22 gadus cīnās pret korupciju un iestājas par atklātību. Šis darbs ir sarežģīts, līdz šim esam paveikuši daudz: sekmējuši politisko partiju finansējuma izgaismošanu Latvijā, mazinājuši interešu konflikta rašanās iespējas, iestājušies par trauksmes cēlēju sistēmas izveidi un atbalstu un darījuši daudz ko citu. Problēmas, ar kurām esam strādājuši, ir veiksmīgi rezultējušās pieņemtos tiesību aktos, esam izglītojuši sabiedrību par iespējām ietekmēt un uzraudzīt Latvijas politiskos un sabiedrisko procesus. Taču mūsu cīņa par atklātību vēl tik drīz nebūs galā.
Kā vienu no savām nākamajām darba prioritātēm esam izvirzījuši lobēšanas procesa Latvijā sakārtošanu un turpināsim sniegt ieskatu par lobēšanas jeb interešu aizstāvības jomu un izglītosim sabiedrību par nepieciešamību to sakārtot.
Kāpēc tas ir svarīgi? Lobēšana demokrātiskās sabiedrībās nodrošina politisko plurālismu un sniedz iespēju dažādām sabiedrības grupām paust savu viedokli. Lobēšanas nozīmi un tās dotās iespējas skaidrojām arī 2020. gada 11. decembra konferencē, kas bija veltīta interešu aizstāvības regulējumam Latvijā. Konferenci “Ceļā uz interešu aizstāvības tiesisko regulējumu Latvijā” Delna organizēja kopā ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Valsts kanceleju.
Varētu teikt, ka apgalvojums, ko konferencē bieži dzirdējām, ir, ka lobēšana vai interešu grupu pārstāvība, kā mums Latvijā to patīk dēvēt – ir normāla demokrātijas lieta. Jā, tā ir. Dažādām sabiedrības grupām nacionālā un reģionālā līmenī ir jābūt tiesībām paust savu viedokli par politiskiem lēmumiem, kas ietekmē viņu dzīvi. Arī politiķiem ir jāzina sabiedrības viedoklis, lai nodrošinātu, ka lēmumi tiek pieņemti sabiedrības vairākuma interesēs un sasniedz savu mērķi.
Tam, ka interešu aizstāvība Latvijā joprojām ir neregulēta, viena no galvenajām problēmām ir bijusi dažādu sabiedrības grupu domstarpības par to, kā tieši mums būtu jādefinē lobēšana un, uz kuriem dalībniekiem būtu jāattiecina regulējums. Līdz ar to ir apsveicami, ka 2019. gadā Saeimā tika izveidota lobēšanas darba grupa, kas ir ķērusies pie jaunā likuma tvēruma izstrādes un pieņemšanas. Tā ir mūsu visu iespēja uzsākt domapmaiņu un šos labos nodomus padarīt par realitāti.
Šis ir īstais brīdis, lai mēs – interešu aizstāvji, uz kuriem attieksies regulējums, sēstos pie viena galda, un runātu par to, kādiem principiem būtu jābūt jaunajā regulējumā, lai tas sasniegtu savu mērķi. Šis ir mūsu – interešu aizstāvju mājasdarbs un reizē pienākums – ar savu iesaistīšanos likuma izstrādē un viedokļa paušanu veidot atbildīgāku lēmumu pieņemšanu valstī.
Citas Eiropas valstis, piemēram, Īrija un Lietuva, ir parādījušas, ka pat tad, ja tas ir sarežģīti, lobēšanas regulēšana nav neiespējamā misija. Turklāt tādas starptautiskās organizācijas kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO / OSCE) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs (ODIHR) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO / OECD) ir paveikušas izcilu darbu, identificējot labo praksi un paplašinot lobēšanas regulējuma pamatprincipus, kurus var pieņemt neatkarīgi no politiskās sistēmas. Un šo organizāciju pārstāvji ir gatavi sniegt Latvijas sabiedrībai savu redzējumu par piemērotāko regulējuma tvērumu.
Mēs aicinām ikvienu sabiedrības pārstāvi šajā tīmekļa vietnē iepazīties ar konferences “Ceļā uz interešu aizstāvības tiesisko regulējumu Latvijā” materiāliem, gūt ieskatu pašreizējos Latvijas sasniegumos šī regulējuma izstrādē, ieklausīties konferences runātāju viedoklī un rekomendācijās.
Izmantosim doto iespēju un virzīsimies tuvāk lielākai atklātībai politiskajos procesos Latvijā!
Inese Tauriņa
Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore
Atklātas un organizētas interešu aizstāvības pamatā ir caurskatāma viedokļu apmaiņa, kurā iesaistās trīs sabiedrības grupas: pilsoniskā sabiedrība, privātais un publiskais sektors, kas sanākuši kopā, lai atklāti īstenotu savas intereses atbilstošos politiskos lēmumos. Šos pamatprincipus esam arī atainojuši interešu aizstāvības logotipā.